Maršruti

Aukštaitija ir slavena ar savām muižām. Ikviena no tām ir ļoti atšķirīga, un tās atklāj neparastus Lietuvas vēstures līkločus, ir pilnas atmiņu noslēpumu un nostāstu, kurus ir vērts dzirdēt, ja patiešām vēlaties iepazīt muižu kultūru, kura vienmēr bijusi Lietuvas kultūras neatņemama sastāvdaļa. Vai esat gatavi neticamai, brīnišķīga skaistuma un interesantu nodarbju pilnai mācību stundai?

Sāksim mazajā Pakrojas pilsētā, kuru padarīja slavenu Pakrojas muiža. Mūsdienās tā ir vislielākā muiža visā Lietuvā, un tā visos gadalaikos piesaista daudz zinātkāru apmeklētāju. Dzīvais muzejs, ziedu un Ķīnas laternu festivāli, koncerti, seno fotogrāfiju ateljē, amatnieku darbnīcas, seno platmaļu parādes – visu vienā dienā apskatīt nav iespējams. Tāpēc nesteidzieties, palieciet pārnakšņot muižā – te ierīkota stilīga viesnīca. Un tajā spokojas, protams.

Toties spokus pat ar uguni nesameklēsiet Palieses muižā. Tā pavisam nesen atmodināta jaunai dzīvei un aicina savus viesus gremdēties mierā un labsajūtā. Šeit dvēseli veldzē īpaši klasiskās mūzikas koncerti, bet ķermeni – Palieses fiziskās slodzes terapijas klīnika. Cilvēki šeit ierodas ārstēt lieko svaru, diabētu, stresu, bezmiegu. Apkārtējos mežos ierīkotās pastaigu, riteņbraukšanas un slēpošanas takas palīdz ātri kliedēt jebkādas rūpes.

Ja uzmanīgi lasīsiet Ilzenbergas muižas grāmatu, atklāsiet visus nozīmīgākos vēstures līkločus, kādus šī muiža ir piedzīvojusi. Laiki ir bijuši visādi… Mūsdienās vēlīnā klasicisma pils ir atjaunota, labiekārtots ezera krasts, dīķi, parks, uzbūvēts tilts uz Mīlestības salu, bet muižas laukos un apkārtnē izveidota Baltijā lielākā biodinamiskā saimniecība.

Šodien grūti iedomāties, ka valsts iedzīvotāji savam prezidentam varētu uzdāvināt… muižu. Taču tā patiešām notika starpkaru periodā – tauta Lietuvas prezidentam Antanam Smetonam uzdāvināja Užugires muižu. Mūsdienās gleznainajos Lēna ezera krastos esošā muiža bieži tiek dēvēta par Prezidenta muižu, un tur var nobaudīt gardus ēdienus, kuri gatavoti pēc prezidenta Antonija Smetonas iecienītās receptes.

Darbības, mūzikas skaņu un arī lielas mīlestības pret pagātni piepildīta arī Bistrampoles muiža. Restaurācijas laikā muižas īpašnieki saglabāja visu, ko bija iespējams saglabāt, un muižas interjers veidots saskaņā ar muižas grāmatās atrodamajiem aprakstiem. Viņi ir padomājuši arī par ceļotājiem ar īpašām vajadzībām – ierīkotas speciālas nobrauktuves un pacēlāji, un pils zālēs un viesnīcas telpās var brīvi pārvietoties.

Skaistā Biržu pils ar savu arhitektūru un greznajām zālēm kādreiz neatpalika no Eiropas valdnieku skaistākajām rezidencēm. Pārsteigums, to ieraugot, pārņem arī šodien. Sajūta, ka atrodies īstā pilī, vēl vairāk pastiprinās Biržu novada muzeja interaktīvajās zālēs un piedaloties izglītojošās aktivitātēs.

Rokišķu muiža, kurā ir veselas 16 autentiskas ēkas un milzīgs parks ar dīķiem, atspoguļo Lietuvas arhitektūras stilu evolūciju no baroka un klasicisma līdz pils interjerā atpazīstamajām modernisma arhitektūras formām. Pēc muižas apskatīšanas noteikti dodieties uz „Siera ceļu”. Rokišķu pilsēta ir slavena ar saviem sieriem. Un ne tikai ar tiem. Visbrīnišķīgākā lieta šajā pilsētā ir mākslinieku apgleznotie logu slēģi.

Troksnis ap mums dažreiz vairs nav paciešams. Tad rodas vēlēšanās sapakot mugursomu un doties, kur acis rāda. Tajos brīžos, kad nepieciešams atgūt dvēseles mieru, daba ir vislabākais dziednieks, bet cilvēka roku un dabas radītais savā unikālajā harmonijā ir svētlaime acīm un barība radošumam.

UNESCO aizsargātā Kuršu kāpa arī šodien iedvesmo gleznotājus, mūziķus un rakstniekus. Unikāli skaistā vieta piesaista tos, kas noilgojušies pēc dabas, un balto smilšu kāpas it kā aicina apstāties, sadzirdēt sevi, palēnināt dzīves tempu un vienkārši izbaudīt. Pastaigas gar jūru un pa priežu silu takām, kur smaržo pēc svaiguma un vasaras ogām, ir veselīga un spēkus atjaunojoša dienas rutīna, atvaļinājuma neatņemama sastāvdaļa. Jodkrante, Pervalka, Preila un Nida ir slavenas ar savām Zilā karoga pludmalēm. Tajās ir padomāts arī par atpūtniekiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Jūras elpa, viļņu sudrabainās galotnes, svaigais, priežu smaržas piesātinātais gaiss, akmeņi, kraujas un līkumojošās meža takas Lietuvas jūrmalā tā vien aicina veselības atvaļinājumā. Piejūras reģionālajā parkā, netālu no etnogrāfiskā Karkles ciema, ierīkoti dažādās krāsās iezīmēti pastaigu celiņi. Ejot pa tiem, jūs skaidri redzēsiet, cik kaloriju sadedzināt.

Lietuvas lielākā kūrorta – Palangas – kņada nav dzirdama arī nelielajā, omulīgajā Kretingas pilsētiņā, kura kļuva slavena ar franciskāņu mūkiem. Rāma miera sajūtu izstaro pieci klosteri, grāfu Tiškeviču izveidotais Ziemas dārzs, netālu esošais Eiropā lielākais japāņu dārzs un Baltijas mitoloģijas parks. Un, ja ar to vēl nav pietiekami jūsu mierpilnam atvaļinājumam, ienirstiet ģeotermālajos baseinos vai ieelpojiet dzintara putekļus pasaulē pirmajā dzintara pirtī atpūtas un veselības kompleksā „Atostogų parkas”.

Lāču pilsēta – tā pa jokam dēvē Telšus. Šim jokam ir savs pamats – ar unikālu arhitektūru bagātajā vecpilsētā atradīsiet milzum daudz mākslinieku radītu lāču, tāpat kā mazās skulptūras darbu. Telšus un to kultūrvidi pēdējā laikā īpaši iecienījuši ceļotāji ar invaliditāti vai īpašām vajadzībām. Pilsētas amfiteātrī ir īpaši viņiem paredzētas sēdvietas, un ar liftu var viegli nokļūt pie ezera ar nosaukumu Mastis. Pilsētas Katedrāles laukumā cilvēki, kam ir redzes traucējumi, var ar rokām aptaustīt laukuma maketu, kurā Braila rakstā attēloti ievērojamie pilsētas arhitektūras objekti. Ekskursiju pa Telšu interesantākajām vietām var pieteikt arī zīmju valodā.

Jaunai dzīvei atmodināto Kurtuvēnu muižu apmeklē daudz viesu. Muižas vērtīgākā ēka ir 18. gs. baroka stila koka klēts, kurā notiek koncerti, izstādes un festivāli. Kurtuvēnu zirgaudzētavas staļļos darbojas dzīvo zirgu muzejs, notiek izglītojošas programmas un jāšanas nodarbības, tiek organizētas izjādes reģionālajā parkā, un Lietuvā vienīgajā hipoterapijas jeb reiterterapijas centrā ierodas pacienti no visas Lietuvas.

Nelielā Šiluvas pilsētiņa ir slavena visā pasaulē kā vieta, kur 1608. gadā parādījās Vissvētākā Jaunava Marija. Kopš tā laika Šiluvā ierodas ticīgie un svētceļnieki no visas pasaules. Katru septembri Šiluvā tiek rīkotas Lietuvā lielākās atlaidas – Šilines jeb Sv. Jaunavas Marijas dzimšanas svētki. Vakara procesijas gājiens ar laternām caur Šiluvu ir apburošs. Šiluvā esošajā Svētceļnieku centrā ir padomāts arī par cilvēkiem cienījamā vecumā un ar kustību traucējumiem.

Dažreiz mēs aizmirstam, cik daudz krāsu, skaņu, smaržu, interesantu formu un savādu virsmu pilna ir dabas pasaule. Mediķi šodien skaļi runā par nepieciešamību aizbēgt pie dabas, lai saglabātu fizisko un garīgo veselību.

Anīkšču tuvumā ar dabas un kultūras bagātībām dalās Anīkšču siliņš. Dabiskajā meža oāzē it kā savijas viss, kas nepieciešams mūsdienu cilvēkam, – miers, veselīgums, kultūra un aktīvā atpūta. Baskāju takas Dabiskais meža segums ļaus sajust to, ko varbūt esat aizmirsuši – cik auksta ir rīta rasa vai cik cieti ir zem pēdām pagadījušies čiekuri. Anīkšču siliņā notiek apzinātas elpošanas un stresa mazināšanas apmācība, smaržu terapijas nodarbības un tējas ceremonijas ar tējām no apkārtējās pļavās salasītiem augiem.

Kad būsiet izstaigājuši Anīkšču siliņa takas, gleznainos Anīkšču un Šventojas upju krastus, slēpotāju iecienīto Kalitas kalnu un Rubiķu ezeru ar tā 16 salām varēsiet apskatīt pa Aukštaitijas šaursliežu vilciena logu. Anīkšču dzelzceļa stacijā šaursliežu vilciena kustības grafiku meklējiet no maija līdz oktobrim, bet muzeju varat apmeklēt jebkurā laikā.

Debesu gabaliņš zemes virsū, Lietuvas Šveice – tā bieži tiek dēvēta Zarasu apkārtne, kuru rotā gandrīz trīs simti ezeru. Un arī pašā pilsētā ir milzīgais Zarasu ezers, no kura grūti atraut skatienu, it īpaši, ja paceļas augšup ar unikālo, 17 metrus augsto panorāmas ratu, kam nav analogu Lietuvā. Kad nolaidīsieties lejā, Zarasaiša ezera krastā varēsiet izmēģināt peldi brīvdabas peldbaseinā vai varbūt pat veikt lēcienu ūdenī no 10 metrus augstā tramplīna.

Ja vēl nav gana ūdens, no Zarasiem dodieties uz Gražutes reģionālo parku. To rotā upes, ezeri un pat īsta lagūna Antalieptē, kas savos krastos slēpj līčus, pussalas, šaurumus un iespaidīgas smilšu kraujmalas. Gražutes reģionālā parka apkārtnē ir daudz unikālu, ledus laikmeta veidotu ainavu,un pie ezera ar nosaukumu Lodis 21 metru garš pontonu tilts aicina makšķerēt, SUP dēļi ir gatavi jūsu izbraucienam pa reģionālā parka ezeriem un upēm, bet apmeklētājus ar ierobežotām pārvietošanās spējām gaida speciāli pludmales ratiņkrēsli, ar kuriem var pārvietoties pa ezera smilšainajiem krastiem un meža takām, šūpoties uz ūdens ezerā vai ziemā slidināties pa sniegu.

Tīru ūdeni un neskartu dabu ceļotājiem dāvā viens no lielākajiem un skaistākajiem Lietuvas ezeriem – Alauša ezers Utenas rajonā. Vasarā Alauša ezers kļūst par Aukštaitijas pievilcības centru, jo ūdens tūrisms ir gandrīz vai lietuviešu nacionālais sporta veids. Kanoe, laivu un SUP dēļu braucieni, niršana, vasarā peldēšanās un rotaļas smilšainās pludmalēs, ērti kūrorti, kempingi, lauku tūrisma sētas – ja vienreiz šeit atbrauksiet, Alauša vilinājumam būs grūti turēties pretī.

Pavisam citādus ezerus atradīsiet Biržu reģionālajā parkā. Parka zvaigzne vai, precīzāk sakot, mēness ir neparastas formas Kirkilu skatu tornis. No tā skatu laukuma paveras skats uz karsta ezeriņiem, kuru ūdens, gadalaikiem mainoties, iekrāsojas dīvainās krāsās un atgādina attēlus no fantastikas filmām. Biržos neparasta ainava, unikālas dabas parādības, reģiona vēsture un kulinārais mantojums, kas nav iedomājams bez vietējiem aldariem, savijas harmoniskā un ļoti interesantā veselumā.

Tiek lēsts, ka Lietuvā ir 29 900 upju un upīšu. Zilas un gaišzilas līnijas, kas izvago Lietuvas zaļo karti, sola ne tikai atspirdzinājumu vasaras vidū, ar ziediem un zāli klātus krastus, braucienus ar laivām, smailītēm un katamarāniem, bet arī ved pa ceļu, kuru izvēlas zivis, lai sasniegtu Kuršu jomu vai Baltijas jūru.

Ceļojumu uz Mazo Lietuvu, Kuršu jomu un brīnumaino Nemunas deltu sāksim Nerijas reģionālajā parkā. Reģionālo parku šķērso izziņas takas, kas ved caur veciem ozolu mežiem, pilskalniem, akmeņiem, kuri glabā tūkstošiem gadu senas zīmes, un mūsu senču – baltu cilšu – pilskalniem. Ja vēlaties iepazīt baltu mitoloģijas dievības, dodieties pa Dūkštu ozolu meža taku. Ozoli, kurus mūsu senči pagāni uzskatīja par svētiem, šajās apkaimēs aug simtiem, ja ne veselu tūkstoti gadu.

Mieru jūs atradīsiet Kaišadores rajona Visginu ciemā, nomaļā nostūrī netālu no meža. Svešinieki šeit neieklīst, te ierodas ierodas tikai tie, kas ir gaidīti – „Atokampis Boutique SPA & Resort” saimnieki ir izveidojuši unikālu, ļoti personisku atpūtas un SPA telpu, kur laiks apstājas. Koka mājiņu terasēs ierīkotas vannas, kas darbojas gan ziemā, gan vasarā. Masāžas speciālisti SPA procedūrās izmanto vietējās pļavās savāktus ārstniecības augus un koku pumpurus.

Pavisam netālu no vietas, kur satiekas divas lielākās Lietuvas upes – Nemuna un Nevēža, atrodas Raudondvares pils muiža – lielisks 17. gs. sākuma Lietuvas renesanses arhitektūras piemineklis. Mūsdienās atjaunotajā muižas parkā zied senās rožu šķirnes, bet restaurētajā muižas pilī notiek koncerti, konferences un pasākumi. Senā muiža visskaistākā ir Ziemassvētkos, kad pagalmu izgaismo tūkstošiem spuldzīšu, tiek izrotāta fantastiski skaista egle un slidotavā skan mūzika.

Braucot vēl tālāk, Jurbarkas novadā atradīsiet īstu renesanses laimeta pērli – Panemunes pili. Tā glabā sava laika modernās kultūras zīmes, kuras jūs noteikti redzēsiet, ja apmetīsieties Panemunes pils viesnīcā.

Apbrīnojot gleznaino Nemunas apkārtni un pa ceļam iegriežoties mazpilsētās, jūs drīz sasniegsiet brīnišķīgo vietu, kuru tā mīl dzīvās dabas cienītāji. Nemunas deltas reģionālajā parkā putnu bieži vien ir daudz vairāk nekā cilvēku. Lietuvas un Eiropas aizsargājamie spārnaiņi ligzdo mitros mežos, apkārtējos purvos un pļavās. Ir dienas, kad gar Ventes ragu, kur izveidots neliels muzejs, aizlido aptuveni 300 tūkstoši putnu. Putnu dēļ un novada unikālās kultūras dēļ šajā spārnaiņu paradīzē ierodas putnu vērotāji no visas pasaules.

Mazo Lietuvu ir grūti iedomāties bez putniem un bez zivīm. Piejūras iedzīvotāji jūs noteikti aicinās „Zivju ceļa” kulinārijas kruīzā, kurā iepazīstinās ar Kuršu jomas zvejniecības vēsturi, zvejnieku un kuģu būvētāju dzīvesveidu. Zvejnieki kruīzu sāk krastā ar īpašu sešu zivju zupu, vēlāk desertam piedāvājot tradicionālos Mazās Lietuvas ēdienus – vofeles un kafiju. Kuģis apbrauc Ventes ragu, aizved uz Lietuvas Venēciju, Minģes ciemu, kuģo uz Kroku Lankas ezeru un Kuršu jomu. Ceļojuma svarīgākā daļa ir svaigi kūpinātu zivju degustācija. Gardākas diez vai būsiet ēduši!

Lietuva ir zaļa, tā smaržo pēc pļavām un ir garšīga savā dabiskumā. Katrā novadā jūs atradīsiet to, kas pieskarsies jūsu sirdij un ilgi nelaidīs vaļā, aicinot atgriezties. Jūs varat izbraukāt Lietuvu krustām šķērsām, varat domāt, ka to pazīstat un izprotat, bet katru reizi tā jūs pārsteigs.

18. gs. Palieses muiža jaunai dzīvei atdzimusi pavisam nesen. Restauratori ir labi pastrādājuši: muižas uzrauga namā ir viesnīca un SPA, ar milzīgu stikla jumtu pārsegtie vecie kūts un staļļa mūri ir kļuvuši par koncertzāli, bet omulīgajā koka mājā ierīkota Palieses fiziskās slodzes terapijas klīnika. Tajā speciālisti ar dabu, gaisu, fizisko slodzi un mākslas terapiju ārstē lieko svaru, diabētu, stresu, bezmiegu.

Nelielo Ziemeļlietuvas pilsētiņu slavenu padarījusi Pakrojas muiža. Tajā ierīkotais Dzīvais muzejs aicina apmeklētājus atgriezties simt gadus atpakaļ, izjust tā laika muižas iedzīvotāju dienas ritmu, redzēt, kādus saimniecības darbus viņi veica, kādus ēdienus gatavoja, kā izklaidējās un kādus sodus saņēma. Pakroja jau no seniem laikiem ir slavena ar alu, muižā to brūvē jau kopš 16. gadsimta. Šodien autentiskas 19. gs. alus darītavas apmeklējums, iepazīšanās ar tās saimnieku – leģendāro alus darītāju Žaldoku – un programma „ Alus ceļš” ir muižas viesu iecienītākās izklaides.

Būt Lietuvā un nenogaršot šakoti?! To grūti iztēloties, jo šakotis ir Lietuvas vizītkarte. Leģenda vēsta, ka šakoti uz Lietuvu atveduši vācu mūki. Mīklu šai ragainajai torņa formas kūkai lietuviešu saimnieces gatavo, kā liekas, no pavisam vienkāršiem produktiem – olām, cukura, miltiem, sviesta un krējuma. Tomēr nepalaidiet garām cepšanas procesu, jo šakoti cep sakarsētā cepeškrāsnī uz speciāla veltņa. Viens cilvēks griež veltni, otrs lej uz tā mīklu. Jo ātrāk griež veltni, jo garāki izdodas kūkas ragi.

Gar ezeru ar nosaukumu Mastis stiepjas Telšu vecpilsēta, kas pārsteidz ar savu unikālo arhitektūru. Bērni un pieaugušie tiek aicināti uz jautru spēli: saskaitīt Telšu pilsētas simbolus – lāčus. Telši ir mazās skulptūras šedevru pilsēta. Katedrāles laukumā cilvēki, kam ir redzes traucējumi, var ar rokām aptaustīt laukuma maketu, kurā Braila rakstā attēlota Telšu Sv. Antana Paduvieša katedrāle, Telšu priesteru seminārs un vecpilsētas ielas. Ekskursiju pa Telšu interesantākajām vietām var pieteikt arī zīmju valodā, bet ceļotāji ar ierobežotām pārvietošanās iespējām ar liftu var viegli nokļūt pie ezera Mastis. Telši ir ne tikai labu skulptūru, bet arī garšīgu sieru pilsēta. Par to var pārliecināties Siera DŽIUGAS mājās, kur jūs aicinās nobaudīt ilgus mēnešus nogatavinātu cieto sieru.

Ja vēlaties uzzināt, kas gatavo labāku sieru – žemaiši vai aukštaiši, brauciet uz Rokišķiem un dodieties pa „Siera ceļu”. Tur jums atklāsies senie piena produktu gatavošanas veidi, varēsiet apskatīt etnogrāfiskos rīkus piena raudzēšanai un sviesta kulšanai un nogaršot 5–6 veidu sierus. Ceļojums uz siera pasauli notiek Rokišķu muižā, kur mūsdienās darbojas Rokišķu novada muzejs. Muižas ēkas un parks atspoguļo Lietuvas arhitektūras stilu evolūciju – sākot ar baroka stilu, klasicismu un beidzot ar pils interjerā atpazīstamām modernisma arhitektūras formām.

No Rokišķiem pagriezieties Zarasu novada virzienā. Novadu, kas spoguļojas gandrīz 300 ezeru ūdenī un ir bagāts ar priežu siliem un pakalniem, bieži dēvē par Lietuvas Šveici. Arī pats Zarasu kūrorts paceļas virs apkārtējiem ezeriem. Vēl iespaidīgāks skats uz pilsētu un tās apkārtni paveras no arhitektoniskās būves, kam nav analogu Lietuvā, – Zarasu panorāmas rata. Šajā novadā valda ūdens – norūdījuši ķermeni SUP dēļu parkā un āra peldbaseinā Zarasaiša ezera krastā, Šlīninkas ciemā meklējiet senas, 300 gadus vecas ūdens dzirnavas. Autentiskās dzirnavas joprojām maļ, bet amatu mājā blakus dzirnavām jums piedāvās Lietuvas nacionālo mantojumu – rudzu un kviešu maizi. Kas var būt labāks par smaržīgu maizes šķēli un glāzi maizes kvasa? Nekad neesat nogaršojuši?

Autentisku, pēc senām receptēm ceptu maizi var ilgi glabāt. Tai nekaitēs ne aukstums, ne karstums, tāpēc lieciet maizi somā un dodieties uz Nemunas deltas reģionālo parku. Īsti dabas mīļotāji un autentisku lietu cienītāji šo vietu dēvē par putnu un zivju paradīzi. Nemunas deltā ir atrodamas vairāk nekā 300 putnu sugas. Iespēja redzēt retus eksemplāru Nemunas deltai piesaista putnu vērotājus. Tie ne tikai klīst pa pļavām, bet arī apmeklē unikālos zvejnieku ciemus un kultūras objektus, nogaršo novada tradicionālos ēdienus. Un, protams, tie galvenokārt gatavoti no vietējām zivīm. Droši vien vispopulārākā izglītības programma ir „Zivju ceļš”. Zivju ēdieni valda arī vietējos restorāniņos, kur tiek piedāvātas zivs uzkodas, īsta piejūras zivju zupa, zivju sautējums vai svaigas zivs steiki. Vai jau esat uzminējuši svarīgāko garšīgas zivs noslēpumu? Nu jā, tā ir šeit – tiešām svaiga.

Ja gadījumā jums negaršo zivis, dodieties baudīt pankūkas Plateļos. Visgaršīgākās tās ir šeit – ziemas beigās, Meteņos, kad lietuvieši, noilgojušies pēc gaismas un siltuma, dzen ziemu prom no pagalma. Lai nobiedētu ziemu, viņi saģērbjas maskās, kas izgatavotas no koka, neapstrādātas aitādas, auduma, pinumiem vai papīra. Plateļu muižas staļļos ierīkotajā unikālajā Meteņu muzejā apskatāmas gandrīz 300 baismīgas Meteņu maskas. Svinēt Meteņus šajā vietā ir sena tradīcija. Plateļu muižā tiek veidota More, liesmo ugunskuri, skan Meteņu dziesmas, tiek spēlētas spēles un izplatās pankūku smarža. Žemaiši cep biezas rauga pankūkas un pasniedz tās kopā ar karstu zāļu tēju un dziesmām.